MMD ZL īsa vēsture

XX gs. 60 gados Rīgas Politehniskajā institūtā izveidojās spēcīga zinātnieku teorētiķu grupa mehānikas jomā (svārstību teorija, nepārtrauktas vides mehānika) akadēmiķu J.Panovko un E.Lavendeļa vadībā. Aktuāla kļuva zinātnisko ideju iedzīvināšana praksē, līdz ar to arī atbilstoša profila laboratorijas izveide. Laboratorijā savulaik strādājuši daudzi pašreizējie RTU Mehānikas profila  profesori (Jānis Vība, Bruno Grasmanis, Igors Tipāns u.c.), desmitiem augsti kvalificētu laboratorijas bijušo darbinieku joprojām sekmīgi strādā nu jau dažādās pasaules valstīs. Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu izmainījusies laboratorijas struktūra, proti, sašaurinājusies eksperimentālā bāze, bet pieaugusi datorizācija un izstrādņu skaits moderno informācijas tehnoloģiju jomā. Elektronu skaitļojamās mašīnas vienmēr ir bijušas laboratorijas zinātnieku uzticami palīgi. Kā datorizācijas celmlauzi šeit jāpiemin izcilo zinātnieku un Latvijas neatkarības cīnītāju Dr. Vilni Eglāju, kura idejas, algoritmus un darbus optimizācijas jomā izmanto un citē daudzu valstu zinātnieki arī  šodien. V. Eglājs ir uzskatāms par pirmo datoreksperimentu plānošanas uzdevuma formulētāju un  pirmais pasaulē 1976. gadā piedāvāja eksperimentu plānošanas metodi, kas tagad pazīstama kā latīņu hiperkubu metode. Lielu ieguldījumu laboratorijas attīstībā savulaik devuši inženierzinātņu doktori Pēteris Auziņš, Vladlens Putjatins, Pēteris Sliede, Guntis Svīķis, Jānis Zviedris un daudzi citi talantīgi zinātnieki. 2019.g. MMD ZL pievienojās RTU Svārstību sistēmu nelineāro efektu ZL (prof. S.Cifanskis).